Skandināvija

Vikipēdijas lapa
Sarkanā krāsā iezīmētas trīs Skandināvijas valstis, oranžā krāsā — Ziemeļvalstu teritorijas, kuras reizēm pieskaita pie Skandināvijas

Skandināvija (dāņu un zviedru: Skandinavien, norvēģu un fēru: Skandinavia) ir vēsturisks un ģeogrāfisks Ziemeļeiropas reģions Skandināvijas pussalā. Skandināvijas valstis ir Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuras kultūras ziņā ir ļoti līdzīgas par spīti politiskai neatkarībai. Skandināvijai sarunvalodā mēdz pieskaitīt arī ārpus Skandināvijas esošās Ziemeļvalstis: Somiju, Fēru salas un Īslandi, kas ietilpst skandināvu kultūrtelpā.

Skandināvija ir valodas ziņā vienota. Daudzi dāņu, zviedru un norvēģu dialekti ir savstarpēji saprotami, un vairums skandināvu spēj saprast pārējās valodas gan presē, gan radio, gan TV.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1539.g. venēciešu zīmēta Skandināvijas karte

Vārdam Skandināvija etimoloģijā ir dažādas versijas. Iespējams, ka vārds cēlies no rietumģermāņu vārda skania, kas varētu nozīmēt briesmas, draudi vai kaitējums. Vācu valodā tas ir Schaden, no kā varētu būt arī atvasināts latviešu sadzīves valodā lietojamais "skāde". Arī mūsdienās Skandināviju mēdz dēvēt par Skāniju.

Skandināvijas vārda otrais saliktenis, kā tiek domāts, ir saistīts ar vārdu awjo, kas nozīmē "zeme uz ūdens". Līdz ar to kopumā Skandināvija varētu būt tulkojams kā "bīstamā sala".

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas trīs Skandināvijas vasltis izmanto kopīgus nacionālo valūtu nosaukumus: kronas (dāņu, norvēģu, zviedru) un ēres (100 ēres = 1 krona).

Zviedrija un Dānija kā Eiropas Savienības dalībvalstis izmanto nacionālās valūtas, bet Zviedrija tuvākajā nākotnē varētu pievienoties eirozonai.

Skandināvijas vasltis ir starp desmit valstīm, kurās korupcijas līmenis ir viszemākais saskaņā ar Korupcijas uztveres indeksu.

Politiskā sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija, Norvēģija un Zviedrija ir parlamentāras monarhijas. Valsts galva ir valdošās dinastijas galva (karalis vai karaliene), bet viņa (viņas) pilnvaras ir juridiski un faktiski ierobežotas visās valsts varas jomās, tostarp likumdošanas un izpildvaras jomā.

Skandināvija un Latvija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijai ar Skandināviju jau vairāk nekā 2600 gadus ir pastāvējuši dažādi savstarpēji sakari. Par to liecina 2001.gadā atrastais bronzas laikmeta depozīts Staldzenes stāvkrastā pie Ventspils.[1] Reizēm arī Baltija tiek pieskaitīta pie Skandināvijas reģiona, kopā veidojot Baltoskandiju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Depozīts apstiprina senus sakarus ar Skandināviju", Ilustrētā Zinātne — 2005.gada decembra numurs, 22.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]