Pāriet uz saturu

Rusīnu valoda

Vikipēdijas lapa
Rusīnu valoda  
:
Valodu lieto: Karogs: Ukraina Ukraina, Karogs: Slovākija Slovākija, Karogs: Polija Polija, Karogs: Serbija Serbija
Pratēju skaits: 62 tūkstoši
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Baltu-slāvu
  Slāvu
   Austrumslāvu
    Rusīnu valoda 
Rakstība: kirilica 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Vojvodina
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: rue

Rusīnu valoda (русиньскый язык) ir austrumslāvu valoda, kurā galvenokārt runā rusīni. Rusīni lielākoties dzīvo Slovākijā, Serbijā, Polijā un Ukrainā. Daži valodnieki uzskata, ka rusīnu valoda ir ukraiņu valodas dialekts.[1] Tiek lēsts, ka rusīnu valodas pratēju skaits ir ap 62 tūkstošiem.

Rusīnu valoda ir viena no sešām oficiālajām valodām Serbijas autonomajā teritorijā Vojvodinā.

Valodas varianti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada pavasarī grupa valodnieku formulēja priekšlikumu sadalīt rusīnu valodu divās atsevišķās un pilnīgi atšķirīgās valodās, piedāvājot nosaukumus: austrumrusīnu un dienvidrusīnu. Priekšlikums tika nosūtīts Starptautiskajai standartizācijas organizācijai (ISO), kas 2020. gada sākumā to noraidīja. 2020. gada beigās tā pati valodnieku grupa iesniedza jaunu lūgumu, kas arī tika nosūtīts ISO, atzīt dienvidrusīnu dialektu par pilnīgi jaunu un atšķirīgu valodu ar piedāvāto nosaukumu: “rutēņu valoda” (angļu: Ruthenian language). Priekšlikums tika pieņemts 2022. gada 20. janvārī.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. George Y. Shevelov, "Ukrainian," The Slavonic Languages (1993, Routledge, pp. 947–998.
  2. «2021-005 | ISO 639-3». iso639-3.sil.org. Skatīts: 2024-06-07.