Grašu pagasts

Vikipēdijas lapa
Grašu pagasts
(līdz 1949. gadam)
Grašu pagasts 1940. gadā
Grašu pagasts 1940. gadā
Grašu pagasts 1940. gadā
Apriņķis: Madonas apriņķis
Centrs: Graši
Kopējā platība: 30,5 km2
Iedzīvotāji (1935): 706[1]
Blīvums (1935): 23.1 iedz./km2
Likvidēts: 1949. gadā

Grašu pagasts bija viena no Madonas apriņķa (līdz 1924. gadam Cēsu apriņķa) pašvaldībām tā ziemeļdaļā. Robežojās ar Kraukļu, Cesvaines, Oļu, Kārzdabas un Liezeres pagastiem. Pagasta valde atradās Grašos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. 1945. gada 1. augustā pagastā izveidoja Grašu ciema padomi. 1947. gada 16. oktobrī pagastu iekļāva jaunizveidotajā Gulbenes apriņķī. Ciema padomi likvidēja 1947. gada 18. novembrī, bet atjaunoja līdz ar pagasta likvidēšanu 1949. gada 31. decembrī, ciemu iekļaujot Cesvaines rajonā. Mūsdienās Grašu pagasta teritorija iekļauta Madonas novada Cesvaines pagastā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aleksandrs Plensners (1892—1984), latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, rakstnieks un žurnālists;
  • Roberts Kļaviņš (1885—1941), latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Vidzemes divīzijas komandieris (1931—1934), ģenerālis (1931);
  • Augusts Saulietis (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.