1902. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
| Latvijā: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
| Laikapstākļi: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
| Sportā: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
| Kino: | 1899 1900 1901 - 1902 - 1903 1904 1905 |
Šajā lapā ir apkopoti 1902. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. septembris — bīskaps Agafangels svinīgi atklāja Rīgas Svētās Trijādības — Sergija sieviešu klosteri.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. oktobris — uz Stukmaņu—Valkas šaursliežu dzelzceļa līnijas tika atklāta pagaidu satiksme visā garumā.
- 15. oktobris — atklāti divi Aleksandra tirgus paviljoni un pārvaldes ēka Brīvības un Matīsa ielas stūrī. Aleksandra tirgus no Jaunās Ģertrūdes baznīcas rajona pārcelts uz pašreizējo Vidzemes jeb Matīsa tirgus vietu.
- 20. oktobris — oficiāli dibināta studentu korporācija Fraternitas Lettica.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. novembris — Jelgavā reģistrēts lielākais nokrišņu daudzums (67 mm) novembrī Latvijas teritorijā.
- novembris — Rīgā, Audēju ielā 15 ekspluatācijā nodota rokas apkalpes telefona centrāle ar firmas L.M.Ericsson komutatoriem.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. septembris — atklāts un iesvētīts Rīgas pilsētas Otrais teātris jeb t.s. Krievu teātris.
- 15. septembris — ar Aleksandra Ostrovska lugas "Sniegbaltīte" pirmizrādi pirmo sezonu sāka jaunatklātais Rīgas pilsētas Otrais teātris.
- dibināts Jaunais latviešu teātris (vēlākais Dailes teātris).
- iznāca Emila Melngaiļa dziesmu krājuma "Birzīs i norās" pirmā burtnīca.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- inženieris Andrejs Verhovskojs izstrādāja Rīgas dzelzceļa mezgla rekonstrukcijas projektu, kurš gandrīz neizmainīts darbojas līdz mūsdienām.
- atklāta dzelzceļa līnija Krustpils—Jelgava—Ventspils.
- baptistu Rīgas Mateja draudze atklāja savu pēc arhitekta Harija Melbarta projekta celto dievnamu (Matīsa ielā 50b).
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. marts — Augusts Skadiņš, lībiešu rakstnieks (miris 1945. gadā)
- 23. aprīlis — Pāvels Armands (Павел Арманд), PSRS kinorežisors (miris 1964. gadā)
- 14. maijs — Lūcija Garūta, komponiste, pianiste un muzikoloģe (mirusi 1977. gadā)
- 27. jūlijs — Kārlis Kundziņš, literatūras un teātra zinātnieks un mākslas zinātņu doktors (miris 1992. gadā)
- 28. jūlijs — Alberts Zvejnieks, cīkstonis un treneris (miris 1987. gadā)
- 17. augusts — Magda Štaudingera-Voita, augu fizioloģe (mirusi 1997. gadā)
- 24. augusts — Antonija Kumsāre, latviešu hidrobioloģe (mirusi 1997. gadā)
- 26. augusts — Aleksandrs Bērziņš, virsnieks (miris 1942. gadā)
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 30. aprīlis — Ernests Dinsbergs, publicists, dzejnieks (dzimis 1816. gadā)
- 6. jūlijs — Andrejs Pumpurs, dzejnieks (dzimis 1841. gadā)
- 7. oktobris — Johans Daniels Felsko, Rīgas galvenais arhitekts (dzimis 1813. gadā)
- 16. decembris — Kārlis Vilhelms Kupfers, Latvijā dzimis vācu anatoms, histologs un embriologs (dzimis 1829. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Latvijas Nacionālais teātris (Rīgas pilsētas Otrais teātris).
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |